Kāda maize tiešām ir veselīga?

maize

Par rauga kaitīgumu.

 

Mēs esam pārrunājuši visus ar uzturu saistītos vispārīgos jautājumus. Pienācis laiks aplūkot konkrētus pro­duktus, to īpašības un kvalitātes. Sāksim ar maizi. Jūs jau droši vien būsit pamanījuši, ka līdz šim mēs maizi faktiski neesam pieminējuši. Un tam ir īpašs iemesls. Lieta tā, ka maize ir ļoti neviennozīmīgs produkts. No vienas puses, to cep no miltiem, bet milti ir graudzāļu produkts. Baltmaizi – no kviešu miltiem, tumšo maizi – no rudzu un kviešu miltiem. Ir vēl tāda maize, kas satur arī citu graudzāļu produktus un pat sēklas, tā ir tā dēvētā graudu maize. Bet visas ierastās maizes šķirnes apvieno tas, ka šo maizi gatavo no rauga mīklas. Un kas par to? Ieraugam taču raugu pievieno ļoti maz. Kā tad raugs var ietekmēt mūsu veselību? Izrādās, ka var. Mūsu kolēģi no Ukrainas (http://slavs.org.ua) veica īpašu pētījumu par tematu “maize”, un, lūk, ko viņi noskaidroja.

 

Pilnībā izklāstīsim viņu pētījumu.

Mēs visi zinām, ka mūsu senčiem maize bija ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. Bet viņi to negatavoja ar ter­mofilo raugu, ko cilvēki izmanto mūsdienās. Šis raugs parādījās jau pirms kara. Zinātnieki, kas pētīja šo jau­tājumu, Ļeņina bibliotēkā atklāja hitleriskās Vācijas dokumentus, kuros bija teikts, ka termofilais raugs sākotnēji tika audzēts uz cilvēku kauliem un ka Krieviju, ja tā karā neies bojā, nogalinās šis raugs. Ja termofilais raugs ir parādījies samērā nesen, no kā tad sirmajā senatnē un ne tik sen cepa raudzēto maizi? Ievērojamais zemnieku ieraugs tika gatavots no rudzu miltiem, salmiem, auzām, miežiem un kviešiem. Vēl tagad nomaļos ciemos ir saglabājušās receptes maizes gatavošanai bez tagadējā rauga. Tieši tāds ieraugs organismu bagātināja ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, fermentiem, šķiedrvielām, pektīniem un biostimulatoriem. Maizes cepšana saskaņā ar tautas tradīciju bija vesels rituāls. Maizes cepšanas noslēpums tika nodots no paaudzes paaudzē. Faktiski katrai ģimenei bija sava maizes cepšanas recepte. Maizi ar dažādu ieraugu cepa reizi nedēļā. Maize gan bija raupjāka, taču neattīrītos rudzu miltos saglabājās visas derīgās vielas, kuras saturēja graudaugi. Bet, cepot maizi krievu krāsnī, tā ieguva neaizmirstamu garšu un aromātu. Tāda maize nesacietē un neappelē pat veselu gadu. Bet tagad daudzus gadu desmitus maizi cep citādi. Tās gatavošanai izmanto nevis dabisko ieraugu, bet gan cilvēka izgudroto termofilo raugu, proti, rauga sēni (Saccharomycetales). Rauga gatavošanas tehnoloģija ir baisa un pretda­biska. Maizes rauga ražošanas pamatā ir tā pavairošana šķidrā vidē. Melasi1 šķīdina ūdenī, apstrādā ar hlorkaļķi,  ieraudzē ar sērpaskābi utt. Jāteic, ka tā ir dīvaina mc inde pārtikas produkta ražošanai, it sevišķi, ja ņem vērā, ka ir sastopama dabiska rūgšanas procesu veicinoša viela – iesals. Visas pasaules zinātnieki jau sen ir sacēluši trauksmi. Ir konstatēta termofila rauga negatīvā iedarbība uz organismu. Noskaidrosim, kas ir termofilais raugs – rauga sēne -un kā tas pasliktina veselību tiem, kuri uzturā lieto tieši šādā veidā pagatavotu raugu. Rauga sēne, kuras paveidus izmanto spirta rūpniecībā, alus darīšanā un maizes cepšanā, dabā neeksistē. Rauga sēne diemžēl ir daudz izturīgāka par cilvēka ķermeņa šūnu audiem. Tā neiet bojā ne gatavošanas procesā, ne cilvēka organismā siekalu ietekmē. Rauga šūnas ir tādi kā slepkavas, kas, izdalot maz-molekulārās masas indīgās vielas, iznīcina jutīgās un netik izturīgās cilvēka organisma šūnas. Rauga izdalītais toksiskais olbaltums iedarbojas uz šūnu plazmas membrānām, palielinot to caurlaidību un veicinot patogēno mikroorganismu un vīrusu iekļuvi. Raugs vispirms nonāk gremošanas trakta šūnās, bet pēc tam asinīs. Rauga sēnes neticami ātri savairojas organismā un Jauj patogēnai mikroflorai aktīvi dzīvot un vairoties, nomācot normālo mikrofloru. Bet, ja lieto pareizu uzturu, tad, pateicoties tieši šai mikroflorai, zarnu traktā veidojas gan B grupas vitamīni, gan aminoskābes. Patogēnās mikrofloras dēļ tiek traucēta visu gremošanas orgānu – kuņģa, aizkuņģa dziedzera, žults pūšļa, aknu un zarnu trakta darbība. Kuņģi no iekšpuses klāj gļotains, pret skābju iedarbību noturīgs apvalks. Bet, ja cilvēks pārmērīgi daudz lieto raugu saturošus un skābes veidojošus produktus, kuņģis ilgi tiem nevar pretoties.Tā rezultātā rodas gļotu bojājumi, kas parasti izraisa čūlu veidošanos, sāpju sajūtu un tādu simptomu kā grēmas. Tādu produktu lietošana, kuru gatavošanā izmantots termofilais raugs, veicina smilšu sabiezējumu un akmeņu veidošanos žultspūslī, aknās un aizkuņģa dziedzerī, aizcietējumu rašanos un audzēju veidošanos. Zarnu traktā pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēna mikroflora, kas bojā bārkstiņu apmali. Ja cilvēks laikus nepārtrauc aktīvi lietot rauga produktus, tad ir ļoti iespējams, ka palēnināsies toksīnu izvadīšana un veidosies gāzes kabatas, kurās iestrēgst izkārnījumu akmeņi. Pamazām šie akmeņi ieaug zarnu trakta gļotādas un apakšgļotādas slānī. Šo traucējumu dēļ gremošanas orgānu sekrēts zaudē tam piemītošo aizsargspēju un pavājina gremošanas procesu. Tas viss kopumā izraisa ļoti nepatīkamas sekas, proti, pietiekamā daudzumā netiek asimilēti un sintezēti vitamīni un mikroelementi, no kuriem svarīgākais ir kalcijs. Ārsti ar nožēlu atzīst, ka bērniem asinīs kritiski samazinās kalcija līmenis. Agrāk šis līmenis bija 9-12 vienības (tā ir norma), bet tagad tas nesasniedz pat 3 vienības! Turklāt rauga patogēnie mikroorganismi cauri zarnu trakta sieniņām nonāk asinīs. Mikrobiem, sēnītēm un vīrusiem piesātinātā parazitārā flora nostiprinās organismā. Sūnu līmenī tiek traucēta vielmaiņa. Mainās asiņu bioķīmiskais sastāvs. Asinsvados tiek traucēta asinsrite, veidojas mikrotrombi. Nolietajās limfātiskā sistēma. Nervaudus skar visas iespējamās distrofiskās pārmaiņas. Vēl viena nopietna slimība, ko izraisa ar raugu gatavotu pārtikas produktu lietošana, ir acidoze, proti, skābju un sārmu līdzsvara traucējumi. Tas palielina nogurumu, uzbudināmību, cilvēks fiziski un garīgi ātri nogurst, parādās rūgtuma sajūta mutē, pelēks aplikums uz mēles, gastrīts, melni loki zem acīm, turklāt skābju lielais daudzums izraisa muskuļu sāpes, muskuļi zaudē elastīgumu. Organisms, cīnoties ar acidozi, zaudē milzīgu enerģijas daudzumu, uz sava paša rēķina cenšoties atjaunot skābju un sārmu līdzsvaru un enerģiski tērējot sārmu rezervi – kalciju, magniju, dzelzi, kāliju un nātriju. Sārmu minerālu elementu samazināšanās skeleta kaulos nenovēršami izraisa kaulu trauslumu, kas ir viens no osteo-porozes cēloņiem jebkurā vecumā. Un visbeidzot aplūkosim rauga izraisītos anatomiskos traucējumus. Sirds, plaušas un orgāni, kas atrodas zemāk, – kuņģis un aknas, kā arī aizkuņģa dziedzeris normālā stāvoklī spēcīgu masējošu stimulu saņem no diafragmas, kas ir galvenais elpošanas muskulis un paceļas līdz ceturtajai un piektajai ribstarpai. Rauga ietekmē diafragmas svārstības nesasniedz vajadzīgo amplitūdu un neieņem vajadzīgo pozīciju. Tā rezultātā sirds ar laiku maina savu stāvokli un novietojas horizontāli, plaušu apakšdaivas tiek saspiestas, visus gremošanas orgānus spiež gāzu lielā daudzuma deformētais zarnu trakts. Visai bieži žultspūslis maina savu atrašanās vietu un pat formu. Ja diafragma, veicot svārstveida kustības, atrodas normālā stāvoklī, tā veicina iesūcoša spiediena rašanos krūškurvī, un tā rezultātā asinis no rokām, kājām un galvas nonāk plaušās, kur tās tiek attīrītas un bagātinātas ar skābekli. Ja ir ierobežota asiņu padeve plaušām, minētais process nenoris pietiekami kvalitatīvi. Tas viss rada asiņu aizsprostojumus kājās, mazajā iegurnī un galvā un galu galā noved pie varikozā vēnu paplašinājuma un trombu veidošanās, trofiskām čūlām un imunitātes tālākas samazināšanās. Ievērības cienīgs ir franču zinātnieka Etjena Volfa eksperiments. Viņš 37 mēnešus kultivēja ļaundabīgo au­dzēju mēģenē ar šķīdumu, kurā atradās termofila rauga ekstrakts. Tajā pašā laikā 16 mēnešus tādos pašos apstākļos ārpus dzīvajiem audiem tika kultivēts zarnu trakta audzējs. Eksperimenta gaitā noskaidrojās, ka tādā šķīdumā audzēja apmērs dubultojās, bet otrajā gadījumā – nedēļas laikā trīskāršojās. Bet tiklīdz no šķīduma tika izņemts rauga ekstrakts, audzējs gāja bojā. No šā eksperimenta tika secināts, ka rauga ekstrakts satur vielas, kas veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos (avots – laikraksts “H3BecTna”). Nedrīkst apiet arī šādu jautājumu. Kur palikuši piln-graudu milti, no kuriem maizi cepa mūsu senči? Vienīgi pilngraudu milti satur B grupas vitamīnus, mikroelementus, makroelementus un iedīgli, kuram piemīt fantastiskas dziedniecības spējas. Rafinētajiem miltiem nav ne iedīgļu, ne grauda apvalku. Dabas radīto dziedniecisko graudu daļiņu vietā miltiem pievieno visas iespējamās pārtikas piedevas, kas ir ķīmiskā ceļā radīti aizstājēji, kuri nekad nespēs aizstāt pašas dabas radīto. Rafinētie milti ir gļotas veidojošs produkts, kas ka­molu veidā nogulsnējas kuņģī un piesārņo mūsu organismu. Rafinēšana ir process, kas dārgi izmaksā un kas turklāt nogalina graudu dzīvības spēku. Un tas ir vajadzīgs vienīgi tāpēc, lai milti ātri nebojātos. Pilngraudu miltus nevar ilgi uzglabāt, bet tas arī nav vajadzīgs. Lai glabājas graudi, no tiem pēc vajadzības var pagata­vot miltus.Lai atjaunotu nācijas veselību, jāatgriežas pie senās tradīcijas un maize jācep ar pašā dabā – apiņos, iesalā -esošu raugu. Maize ar apiņu ieraugu satur visas neaizstājamās aminoskābes, ogļhidrātus, šķiedrvielas, B,, B2 un PP vitamīnu, tādas minerālvielas kā nātrija, kālija, fosfora, dzelzs un kalcija sāļi un tādus mikroelementus kā zelts, kobalts, varš, kuri piedalās unikālo elpošanas fermentu veidošanā. Ne jau velti maizes labības vārpas dēvē par zelta vārpām. Ar apiņu ieraugu cepta maize veicina sulu izdalīšanos, proti, aktivizē fermentu un citu pilnvērtīgam gremošanas procesam nepieciešamo vielu izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera, aknām un žults, vielu, kuras veicina motoriku. Cilvēks, kas ēd tādu maizi, uzņem enerģiju, neslimo ar saaukstēšanās slimībām, viņam uzlabojas stāja un atjaunojas imunitāte. Informācija par tādas maizes kaitīgumu, kura cepta ar raugu, lēni, bet pārliecinoši iekaro cilvēku apziņu. Daudzi cilvēki maizi cep paši. Tiek atvērtas miniceptu-ves. Šī maize, kas nesatur raugu, pagaidām ir dārga, bet to vienā mirklī izpērk. Priecē tas, ka tagad daudzi cilvēki pievērš uzmanību savai veselībai un tās uzlabošanai ir gatavi veltīt daudz pūļu un līdzekļu. Ceru, ka arī jūs piederat pie tiem. Lai izvairītos no termofila rauga iedarbības uz savu organismu, jūs gluži vienkārši varat atteikties no maizes un tās vietā uzturā iekļaut putras – starp citu, tā dara daudzi cilvēki. Varat veikalā iegādāties neraudzētas maizes šķirnes, lielā pilsētā tādu var nopirkt faktiski visos lielveikalos. Pats vienkāršākais tādas maizes paveids ir lavašs. Ir arī meksikāņu plācenīši, kā arī Vestfāles graudu maize un tai līdzīgas šķirnes. Taču veselībai pats labākais variants ir pašam cept maizi. Ļoti iesakām to darīt, ja vien jums ir tāda iespēja. Ir ļoti vienkāršas maizes receptes, bet ir arī sarežģītākas – izvēle ir jūsu ziņā. Taču došu vienu vispārīgu padomu: maizi cepiet no rupjā maluma vai otrās šķiras miltiem. Tie nav tik ierasti kā parasti baltie milti, un tāpēc sākumā var šķist nepievilcīgi, taču no tādiem miltiem izcepta maize jums iegaršosies.

 

Maizes un ierauga alternatīvās receptes:

 

Neraudzēti plāceņi (armēņu lavašs).

Sastāvs paredzēts 10-12 plāceņiem.

1 glāze ūdens; 2 Vi glāzes miltu; 1 % tējkarotes sāls (vai pēc garšas.)

Ūdenī izmaisa sāli. Tievā strūkliņā sālsūdenī pamazām ieber miltus. Samaisa mīklu. Pēc tam 20-30 minū­tes ļauj mīklai pastāvēt (atpūsties). Sakarsē pannu. Plānā kārtiņā izritina plāceni. Dažas sekundes apžāvē uz sakarsētas pannas, bet neapgriež. Gatavie plāceņi jāapslaka ar ūdeni (var izmantot sadzīvē lietojamo smidzinātāju), citādi tie nebūs kraukšķoši. Tos ieteicams trīs diennaktis uzglabāt celofāna iepakojumā ledusskapī.

 

Diedzētu kviešu graudu maize.

Mitrus diedzētus kviešu graudus sapresē, veidojot plāceņus, pēc tam uz karstiem akmeņiem vai plīts saulē apžāvē.

Ar minerālūdeni gatavoti neraudzēti plāceņi vai bulciņas.

Tas ir pats ekonomiskākais paņēmiens, tas ir vienkāršs un katram pieejams.

Gāzētu ūdeni sagatavo šifonā vai nopērk jebkuru sārmainu minerālūdeni. Izsijā sakarsētus miltus un iz­šķīdina minerālūdenī. Izveido plāceņus vai bulciņas un ievieto iepriekš sakarsētā krāsnī vai cepeškrāsnī.

 

Mājās gatavots raugs.

Ņem 100-200 gramu rozīņu, nomazgā siltā ūdenī, ievieto pudelē ar platu kakliņu, aplej ar siltu ūdeni, pievieno nedaudz cukura, pudeli aizsien ar četrās kārtās saliktu marli un novieto siltā vietā. Ceturtajā piektajā diennaktī sāksies rūgšanas process, un tad var gatavot mīklu. Tai jābūt smaržīgai, bet ne skābai.

 

No kaltētiem apiņiem gatavots raugs.

Apiņiem uzlej karstu ūdeni (1:2) un kastrolī uzkarsē. Ja apiņi uzpeld, tie ar karoti jāiegremdē ūdenī. Kad ūdens būs tiktāl iztvaikojis, ka novārījums ir divas reizes mazāks nekā sākumā, to vajag izkāst. Kad tumšais novārījums ir atdzisis, tajā izkausē cukuru (viena ēdamkarote cukura uz glāzi novārījuma), samaisa ar miltiem (pusglāze miltu uz vienu glāzi novārījuma). Pēc tam raugu divas diennaktis tur siltā vietā, lai uzrūgst. Gatavo raugu salej pudelēs, aizkorķē un uzglabā vēsā vietā. 2-3 kilogramu maizes pagatavošanai nepieciešama pusglāze rauga.

 

Valerijs Siņeņikovs “Enerģētiskais Uzturs” izdevniecība,  “Solvita”.