Cold water being poured into a glass.
Kopš seniem laikiem cilvēki cēluši savus mitekļus pie ūdens krātuvēm. Ūdens vienmēr ir skaitījies kā dzīvības nesējs.
Mūsdienās ne visi var būvēties tiešā ūdens tuvumā tāpēc cenšas ierīkot baseinu, dīķi vai strūklaku.
Arvien lielāka problēma ir tīrs ūdens. Daudzās valstīs dzeramā ūdens problēma jau ir nopietna lieta
Pie mums krānos tek ūdens pārsvarā no atklātām ūdenskrātuvēm –
upēm, ezeriem u.c.. Artēzisko aku un urbumu īpatsvars ir ap 30%.
Vai tas ir labi vai ne—spriediet paši. Ja katrs trešais noņemtā ūdens paraugs satur vairāk par normā pieļaujamo ķīmisko vielu piemaisījumu, bet mikrobioloģiskais piemaisījums lielāks par normu ir katrā ceturtajā paraugā. Pat pazemes ūdeņos konstetēti pesticīdi, naftas produkti, smagie metāli. Tādēļ virszemes ūdeņi jāattīra un drīz tas skars arī pazemes ūdeņus.
Kā parāda japāņu pētnieka Masuri Emuto atklājums ūdens ir lielisks informācijas glabātājs un pārnesējs. Labs ūdens harmonizē un attīra organismu un katru šūnu, jo mēs taču sastāvam 70% no ūdens.
Minētais zinātnieks pētījis ūdeni vairāk kā 12 gadus. ūdenī bez saitēm starp skābekļa un ūdeņraža atomiem pastāv arī ūdeņraža saite kā taciņa starp atsevišķām ūdens molekulām. Tieši šī saite rada iespējas struktūras izmaiņām. Atkarībā no tās molekulas var izkārtoties visdažādākajās variācijās. Minētais japāņu zinātnieks pierādījis, ka ūdens ne vien uzkrāj informāciju, bet arī jūtas un domas. Padomājiet kāda informācija ir krāna ūdenim, ko tik viņš nav piedzīvojis garajā ceļā līdz patērētājam. Rezultātā ūdens molekulas piesaista ne vien dažādus organiskus un neorganiskus savienojumus, bet arī informāciju.